Adventistu baznīcas Tukuma draudze

Esiet sveicināti! Mēs Tukuma adventistu draudze veicam kalpošanas darbu draudzē un ārpus tās. Veicam evaņģelizācijas darbu patversmēs, ārstniecības un rehabilitācijas centros Tukuma rajonā. Mēs nesam Kristus vēsti arī ar mūzikas starpniecību, sniedzot garīga rakstura koncertus. Izmantojam arī laikrakstu starpniecību lai informētu Tukuma rajona iedzīvotājus par aktivitātēm mūsu draudzes kalpošanas dzīvē. Ir patiess prieks konstatēt, ka mūsu draudze pieaug, tātad varam vērot mūsu kalpošanas augļus dzīvē. Taču ne visa sētā sēkla uzreiz uzdīgst, un šeit ir vieta lūgšanām, cerībai un ticībai.Septītās dienas adventistu draudze nav viena no daudzajām kristīgajām konfesijām. Tā ir Bībeles pravietiskajos vēstījumos paredzēta kustība ar sevišķu pasaulplašu misiju un sevišķu vēsti. Kad tā pravietiski paredzētajā laikā (1844. g.) sāka veidoties, skeptiķi paredzēja tās drīzu apsīkumu, bet kustība auga un attīstījās pasaules laukos. Pirmais šīs kustības misionārs Endrjūss no ASV ieradās Eiropā 1874. gadā.Pirmo adventistu draudzi Rīgā 1896. gadā nodibināja L.R. Konradi. No tā laika Rīga ir kļuvusi par mūsu draudzes stipru atbalsta centru. 1907. gadā tā tika izraudzīta par "Krievijas Ūnijas" mītnes vietu. 1912. gadā draudzes locekļu skaits izauga līdz 300, 1927. gadā sasniedza 800, un 1932. gadā jau vairāk kā tūkstoš adventistu, ieskaitot krievu un vācu minoritātes, pulcējās Rīgā uz dievkalpojumiem septiņos dievnamos. Šajā gadā tika nodibināta Latvijas draudžu Savienība. Tāpat kā citās Krievijas daļās, arī šeit ticības brīvība bija ierobežota ar regulāriem dievkalpojumiem, bet sabiedriska evaņģelizācija bija aizliegta. Pat pēc 1918. gada, kad Latvija ieguva neatkarību, šajā jautājumā draudzei bija problemātiskas attiecības ar valdību.Latvijai iegūstot neatkarību, nāca arī ilgi gaidītā reliģiskā brīvība. Sākās draudzes uzplaukums. 1935. gadā situācija Latvijā strauji mainījās — visas publiskās runas bija iepriekš jāreģistrē un materiālus bija jāiesniedz cenzūrai. Baltijas Konference pastāvēja līdz 1936. gadam, kad valsts baznīcas spiediena rezultātā to likvidēja. Tomēr tas nespēja apturēt draudzes izaugsmi — 1937. gadā draudzes locekļu skaits 60 draudzēs Latvijā sasniedza 3.199, kalpoja 15 mācītāji.Padomju laikā (1940-1990) draudzes bija iekļautas Septītās dienas adventistu Ģenerālkonferences Eiro-Āzijas nodaļā ar centru Maskavā. Sakari ar draudzēm Rietumos nebija iespējami.Sākoties pārmaiņām PSRS, 1989. gadā atkal radās iespēja apvienot Adventistu draudzes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas konferenču Ūniju tika atjaunota un 1994. gadā tā varēja atgriezties savās vēsturiskajās "mājās" — Septītās dienas adventistu Ģenerālkonferences Trans-Eiropas nodaļā ar centru St. Albansā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā). Atkal pavērās iespēja brīvi un netraucēti pildīt draudzei uzticēto misiju — sludināt evaņģēliju un mūsu Kunga Jēzus Kristus otro atnākšanu, mācīt Svētos Rakstus. Runājot par Septītās dienas adventistu Tukuma draudzi, nav diemžēl īpaši daudz materiālu. Ir saglabājies vakarēdiena sudraba kauss, ar draudzes dibināšanas datumu. (9.februāris 1924g.) Tas arī kalpo kā savdabīgs atskaites punkts Tukuma draudzei.Latvijā uz 2007.g. 1.ceturkšņa sākumu Adventistu draudzē ir 3931 locekļu, no tiem 91 ir Tukuma draudzē

Septītās dienas Adventistu 28 pamatmācības