"Tora un evaņģēlijs"

8. lasījums

Vitālijs Oļijņiks

 

Toras lasījuma nedēļas nodaļa VAIŠLAH/ UN SŪTĪJA
(1. Mozus 32:3-1. Mozus 36:43)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros un mūsu mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju.
Šodien ir astotā nedēļas nodaļa, kuras nosaukums ir Vaišlah. Tā sākas 1. Mozus grāmatā/Berešit 32:3 un turpinās līdz 36:43. Nedēļas nodaļas nosaukums veidojas no vārdiem, kas rakstīti 1. Mozus 32:4 “Un Jēkabs sūtīja vēstnešus savā priekšā pie sava brāļa Ēsava.” Oriģinālā frāze “un sūtīja” ir Vaišlah (וישלח‏‎). Šajā nedēļas nodaļā pirmo reizi tiek minēts jēdziens “Izraēls”, un, tā kā šīs jēdziens ir nozīmīgs gan Torā, gan evaņģēlijos, mēs apskatīsim svarīgākos šī jēdziena nozīmes parametrus visā Bībelē.
Lūk, kāda ir šī vārda rašanās vēsture. 1. Mozus grāmata/Berešit 32:24-31 “Tad viņš ņēma tos un pārveda pāri upei, tāpat visu, kas tam pašam piederēja. Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai. Kad tas redzēja, ka nespēj viņu pieveikt, tas aizskāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar viņu. Un tas teica: “Atlaid mani, jo rīts sāk aust.” Bet Jēkabs teica: “Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi.” Un tas vaicāja: “Kā tevi sauc?” Viņš atbildēja: “Jēkabs.” Bet tas viņam sacīja: “Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis.” Un Jēkabs jautāja un sacīja: “Pasaki jel savu vārdu!” Bet tas sacīja: “Kādēļ tu man prasi manu vārdu?” Un Viņš to tur svētīja. Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu, jo: “Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību.”” Šis ir tas noslēpumainais fragments, kas atklāj kā patriarhs Jēkabs saņēma jaunu vārdu – Izraēls. “Tālāk, šīs pašas Toras lasījuma nedēļas nodaļas ietvaros 35. nodaļā 9. un 10. pantā ir teikts “Un Dievs parādījās Jēkabam vēlreiz, kad tas nāca no Mezopotāmijas, un Viņš to svētīja. Un Dievs sacīja viņam: “Tavs vārds ir Jēkabs, bet turpmāk tavs vārds nebūs Jēkabs, bet Israēls būs tavs vārds.” Un Viņš to nosauca par Israēlu.” Tā mēs uzzinām, ka vārds “Izraēls” sākotnēji bija vienas personas vārds, tas bija patriarha Jēkaba vārds. Kāpēc Jēkabs tika nosaukts tieši tā? Kāda ir vārda “Izraēls” nozīme? Lūk, kas par to ir uzrakstīts elektroniskajā Ebreju enciklopēdijā. “Izraēls – vārds, kas tika dots patriarham Jēkabam laikā, kad viņš atgriezās Kanaānā pēc ilgstošas uzturēšanās Mezopotāmijā. Kad Jēkabs nakšņoja Pniēlas tuvumā (Aizjordānā), “viņš cīnījās ar Kādu līdz rītaismai.” Viņš nevarēja Jēkabu pieveikt, taču ievainoja viņam ciskas kaulu. Gaismai austot, svētīja Jēkabu un nosauca viņu par Izraēlu.” Tālāk enciklopēdija nosauc divas šī vārda sastāvdaļās. Pirmkārt, tas ir vārds “sara” (שָׂרָה), kas nozīmē “cīnīties”, otrkārt, tas ir vārds “el” (אֵל), kas nozīmē vārdu “Dievs.” Šīs divas vārda sastāvdaļas dod mums vairākas vārda “Izraēls” nozīmes. Saskaņā ar svešvārdu vārdnīcu, termins “izraēls” nozīmē “Dieva cīnītājs.” Bet šis ir F. Brokhauza enciklopēdijas viedoklis “Šī vārda etimoloģija (vēsturiskās valodniecības nozare) ļauj to pārtulkot šādi – “Dievs cīnīsies, karos” vai “Dievs cīnās.” Klasiskajā jūdu komentārā Sančino par vārda “Izraēls” nozīmi lasām sekojošo “Tas ir vārds, kas norāda uz izcīnītu uzvaru, to var tulkot kā “Dieva spēka pārvaldītājs.” Šis vārds kļūt par pamatu arī Jēkaba pēcnācējiem. Izraēla dēli ir tie, caur kuriem atklājas Visaugstā darbība un griba. Mūsdienu Toras skaidrotājs saka “Ko nozīmē “Izraēls”? “Sar” nozīmē “svarīgs, cienījams cilvēks”, vēl “augstmanis, ministrs”. “Sarel” – “liels cilvēks Dieva priekšā.””
Vārds “Izraēls” ir piepildīts ar dziļu jēgu, tiešā veidā ir saistīts ar pašu Dievu un Viņa savstarpējo sadarbību ar cilvēku. Lasot Toras vēstījumu tālāk, mēs atrodam, ka termins “izraēls” paplašinās. 1. Moz. 47:27 ir teikts “Tā Israēls apmetās Gošenes zemē, Ēģiptē, un tiem bija tur īpašumi, un viņi augļojās un ļoti vairojās.” Izrādās, ka Izraēls  - tie ir viņi. Tā ir konkrētu cilvēku sabiedrība un viņu bija daudz, saka Tora.
Tālāk, 2. Moz. 12:37, 38 ir aprakstīta izraēla dēlu iziešana no Ēģiptes. “Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem. Un arī pūlis svešu (dažādu, sajauktu cilšu, krievu tulk.) gāja ar viņiem; arī sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks.” Kāds bija šo dažādo cilšu statuss, kuras no Ēģiptes izgāja kopā ar izraēla dēliem? 2. Moz. 12:47-51 Tora atgriežas pie šī jautājuma. Tur ir teikts “To lai ievēro visa Israēla draudze. Bet, ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt Tā Kunga Pashā svētkus, tad lai ikviens, kas vīriešu kārtas, tiek apgraizīts; tad viņš var tuvoties, lai tos svētītu, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet neviens neapgraizītais lai no tā neēd. Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt.” Un visi Israēla bērni tā darīja, kā Tas Kungs to Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā viņi darīja. Un tanī pat dienā Tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes līdz ar viņu pulkiem.” Komentējot vārdus “daudz dažādu cilšu cilvēku”, Raši raksta sekojošo “Tas ir nāciju sajaukums, t.i. citās tautās dzimušie, kas pievienojās izraēliešiem kā prozelīti (cilvēki, kas pieņēmuši jaunu ticību). Cilvēki, kuri pameta Ēģipti, bija saistīti ar viņiem nevis ar etniskām saitēm un asinsradniecību, bet ar ticības saitēm, ar Dieva derības saitēm. Lasām Sančino komentāru “Varētu pieņemt, ka liels skaits Ēģiptes vergu un karagūstekņu gribēja izmantot izdevīgu brīdi, kad visapkārt valdīja panika, lai aizbēgt no Ēģiptes. Taču šāds pieņēmums nav patiess, jo ebreju iziešana no Ēģiptes nebija bēgšana. Tā bija kārtīga, labi organizēta kustība, kuru vadīja ģimenes galvas, tāpēc ne visiem gribētājiem bija atļauts pievienoties ebrejiem, kuri pameta valsti. Lielākā daļa sekotāju bija cilvēki, kuri jau pirms iziešanas bija atteikušies no elkdievības un dzīvoja atķirīgi no ēģiptiešiem pierastā dzīvesveida. To apstiprina fakts, ka izgāja tikai tie, kuri pirms iziešanas pienesa Pasā upuri un veica apgraizīšanos. Tālāk Bībelē ir rakstīts, Ec. 47:21-23 “Šo zemi jums būs sadalīt savā starpā pēc Israēla ciltīm. Un sīkāk jums būs to sadalīt kā īpašumu starp sevi un tiem svešiniekiem, kuri dzīvo jūsu starpā un kuri nodibinājuši jūsu vidū ģimenes. Ar svešiniekiem jums būs apieties kā ar dzimušiem israēliešiem: tiem līdz ar jums būs, meslus metot, iegūt zemi par īpašumu Israēla cilšu vidū. Jums būs katram svešiniekam ierādīt viņa īpašuma daļu tai ciltī, kuras vidū viņš dzīvo," - tā saka Dievs Tas Kungs.” Dažādo tautu cilvēki, kuri slēdza derību ar Dievu, tikai saukti to cilšu vārdā, kuru teritorijā dzīvoja. Tas nozīmē, ka izraēls ir dažādu tautību sabiedrība, kas ir apvienota ar Dieva derības saitēm. Diemžēl izraēla tautas vidū notika šķelšanās. Kā rakstīts 1. Ķēn. 11:29-32, 38 “Tanī laikā, kad Jerobeāms iznāca ārā no Jeruzālemes, viņu ceļā sastapa pravietis Ahija no Šīlo. Bet tas bija aplicis jaunu apmetni. Tie abi bija vieni paši laukā. Un Ahija paņēma jauno apmetni, kas viņam bija mugurā, un saplēsa to divpadsmit gabalos un sacīja Jerobeāmam: “Paņem sev desmit gabalus, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: lūk, Es izraušu ķēniņa valsti no Salamana rokas, un Es iedošu tev desmit gabalus, - bet šī viena cilts piederēs viņam Mana kalpa Dāvida un Manas pilsētas Jeruzālemes dēļ, kuru Es Sev esmu izraudzījis no visām Israēla ciltīm.” “Un notiks, ja tu vien paklausīsi visu to, ko Es tev pavēlu, un tu staigāsi Manus ceļus un darīsi to, kas ir taisnīgs Manās acīs, un turēsi Manus likumus un Manus baušļus, kā tika darījis Mans kalps Dāvids, tad arī Es būšu ar tevi un uzcelšu tev pastāvīgu namu, kā Es to Dāvidam esmu uzcēlis. Un Es tev došu Israēlu.” Šeit termins “izraēls” iegūst nozīmē 10 ciltis, kuras pēc ķēniņa Salamana nāves pārgāja pie Jerobeāma un izveidoja tā saucamo Ziemeļu valsti – Izraēla namu. Dienvidu valsts saucās par Jūdas namu vai Jūdeju. Kā rakstīts elekroniskajā Ebreju enciklopēdijā “Izraēls – Ziemeļu valsts nosaukums, kas izveidojās pēc Salamana karaļvalsts sašķelšanās un kas ietvēra 10 ciltis ar to zemi.”
Bet tagad pievērsīsimies tam, kā termins “izraēls” ir aprakstīts apustuliskajos rakstos. Rom. 11:1; 13-26 “Pēc visa tā es jautāju: vai Dievs Savu tautu ir atstūmis? Nepavisam ne. Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma dzimuma, Benjamīna cilts.” “Jums es to saku, pagāniem. Tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu darbu, cerēdams mudināt uz sacensību savus ciltsbrāļus un dažus viņu starpā glābt. Jo, ja jau viņu atmešana devusi pasaulei salīdzināšanu, ko citu dos viņu pieņemšana kā dzīvību mirušiem? Ja jau pirmais guvums ir svēts, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari. Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļas koka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļas koka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!” Apustulis Pāvils šeit norāda uz simbolu par koku, par eļļas koku. Ir divu veidu eļļas koki, viņš saka – dārza eļļas koks un meža eļļas koks. Meža eļļas koks ir pagāni, dārza eļļas koks ir Izraēls. Saskaņā ar apustuļa Pāvila vārdiem, pirmajā gadsimtā pēc Kristus daži dārza eļļas koka zari, nolūza. Savukārt viņu vietā uzpotējas pagāni un ar sakni un sulu kļūst piederīgi kokam, kļūst daļa no Izraēla. „Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts. Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības! Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi netaupīs! Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtīs!  Viņi turpretim, ja viņi nepaliks savā neticībā, tiks iepotēti. Jo Dievs viņus spēj atkal iepotēt. Jo, ja tu no sava dabīgā celma, meža eļļaskoka, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā, cik daudz vieglāk šie, kas pēc savas dabas jau viņam pieder, var tikt iepotēti savā pašu eļļaskokā! Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas. Un tā viss Israēls tiktu glābts (..).” Jēdziens „izraēls” šajā vēstulē romiešiem ir cilvēku grupa, kuras viena daļa ir cēlusies no Ābrahāma sēklas pēc miesas, bet cita daļa pievienojas caur ticību. Frāze „un tā” jeb „tādā veidā viss Israēls tiktu glābts” ietver sevī kā etniskos ebrejus, tā arī bijušos pagānus, kuri ir atmetuši pagānismu un pievienojušies ticībai patiesajam Dievam. Apustuļu rakstos jēdziens „izraēls” sakrīt ar šī jēdziena izpratni Vecajā Derībā un iekļauj sevī tos, kuri ir sākuši ticēt Dievam un sūtītajam Mesijam. Ikviens no mums var būs daļa no Dieva Izraēla, būt par Dieva cīnītāju, būt par to, caur kuru atklājas Dieva griba un Visaugstā vadības spēks pasaulē.
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes!

 

 

 


Lasījumu arhīvs

1.Lasījums BEREŠIT / IESĀKUMĀ (1.Moz.1:1 - 6:8)
2.Lasījums NOAH/NOA (1. Mozus 1:6-9-1. Mozus 11:32)
3.Lasījums

LEH LEHA/IZEJ (1. Mozus 12:1-1. Mozus 17:27)

4.Lasījums

VAERA/PARĀDĪJĀS (1. Mozus 18:1-1. Mozus 22:24)

5.Lasījums

HAEI SARA/ SĀRAS DZĪVE (1. Mozus 23:1-1. Mozus 25:18)

6.Lasījums

TOLDOT/ CILTSRAKSTI (1. Mozus 25:19-1. Mozus 28:9)

7.Lasījums

VAECE/ IZGĀJA (1. Mozus 28:10-1. Mozus 32:2)

8.Lasījums

VAIŠLAH/ UN SŪTĪJA (1. Mozus 32:3-1. Mozus 36:43)

9.Lasījums

VAEŠEV/UN DZĪVOJA (1. Mozus 37:1-1. Mozus 40:23)

10.Lasījums

MIKEC/PĒC..(GADIEM)(1. Mozus 41:1-1. Mozus 44:17)

11.Lasījums

VAIGAŠ/TAD PIEGĀJA(1. Mozus 44:18-1. Mozus 47:27)

12.Lasījums

VAEHI/NODZĪVOJA (1. Mozus 47:28-1. Mozus 50:26)

13.Lasījums

ŠEMOT/VĀRDI (2. Mozus 1:1-2. Mozus 6:1)

14.Lasījums

VAERA/PARĀDĪJIES(2. Mozus 6:2-2. Mozus 9:35)

15.Lasījums

BO/EJ(2. Mozus 10:1-2. Mozus 13:16)

 

Pēdējās izmaiņas veiktas :
17.05.2018
E-pasts: tukumasda@inbox.lv