Vitālijs Oļijņiks

Toras lasījuma nedēļas nodaļa BO/EJ
(2. Mozus 10:1-2. Mozus 13:16)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros un mūsu mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju.
Šoreiz apskatīsim piecpadsmito Toras lasījumu nedēļas nodaļu. Tā saucas Bo un atrodas no 2. Moz. 10:1 līdz 2. Moz. 13:16. Nodaļas nosaukums, kā tas ir ierasts, veidojas pēc pirmajiem nozīmīgajiem vārdiem, kas rakstīti 2. Mozus 10:1 “Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie faraona (..).” Vārds “ej (pie; ieej)” oriģinālā ir Bo (בֹּא‏‎).
Centrālais notikums, kas tiek aprakstīts šajā Toras lasījuma nedēļas nodaļā, ir Izraēla tautas iziešana no Ēģiptes gūsta. Šīs iziešanas centrā ir Pasā notikums, savukārt Pasā izpildīšanas centrā atrodas Pasā jērs. Viņam arī tiks veltīts šodienas Toras skaidrojumu komentārs.
Galvenie likumi par Pasā jēru atrodas 2. Moz. 12:3, 5, 6 un 21. “Sakiet visai Israēla draudzei: šī mēneša desmitajā dienā lai ikviena nama tēvs ņem vienu jēru, uz katru namu vienu jēru.”  “Nevainojamu jēru, gadu vecu aunēnu jūs ņemiet; vai no avīm, vai no kazām to ņemiet.  Un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai; tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj.” “Tad Mozus saaicināja visus Israēla vecajus un tiem sacīja: “Ejiet un ņemiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pashā svētkos.”” 
Jau sākumā ir svarīgi atzīmēt to, ka ar terminu “Pasā” ir nosaukti ne tikai svētki, bet galvenais šajos svētkos - Pasā jērs, kurš šajā dienā tiek nokauts. “(..) Ņemiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pashā svētkos.” Ja nav jēra, Pasā nav iespējams. Šim Pasā jēram bija jābūt bez vainas, mājoklī to ienesa četras dienas pirms nokaušanas. Torā ir teikts “un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai (..).” Saskaņā ar Raši komentāru, tas nozīmē, ka jērs tika pārbaudīts. 4 dienas pirms jēra nokaušanas, tas tiek apskatīts, lai pārliecinātos, ka jērs ir bez vainas. Ja četru dienu laikā nekāda vaina netiek atrasta, to nokauj nīsāna (ābība) (marts, aprīlis) mēneša 14. dienā. Izlasītajos pantos norādīts arī noteikts laiks, kurā jānotiek nokaušanai. “(..) Ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj”, kā tas ir teikts 2. Moz. 12:6. Komentārā Sančino par nokaušanas laiku ir rakstīts, ka burtiski tas nozīmē starp diviem vakariem. Šis izteiciens nozīmē laika posmu starp vakara sākumu, t.i., laiku, kad saule uzsāk savu rietu un tā beigām, kad saule pavisam noriet aiz horizonta. No likuma skatu punkta tas ir laiks, kad ir iestājusies nīsāna 14. diena un ir jāpienes Pasā upuris. Praktiski Pasā jēru upura pienešana sākās apmēram trīs stundas līdz saules rietam. Izraēlas apstākļos tas nozīmē pulksten trijos dienā.
Pasā jēra nokaušana nesa sevī milzīgu nozīmi. Pirmkārt, tā bija izbēgšana no nāves. 2. Moz. 12:26, 27 rakstīts “Un notiks, kad jūsu bērni jums prasīs: kas jums tā par kalpošanu, - tad atbildiet: tas ir Pashā upuris Tam Kungam, kas Israēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptē, kad Viņš sita ēģiptiešus, bet saudzēja mūsu namus.”
Pats vārds “pasā” (pesah, פָּסַח) nozīmē “iet garām.” Pateicoties Pasā jēra upurim, Kungs izraēliešu namiem pagāja garām un neviens tajās necieta. Jēra nāve dod dzīvību. Otrkārt, Pasā jērs pēc savas būtības bija upuris, aizvietojošais upuris, kas tika pienests cilvēka vietā. Pateicoties tam, cilvēks turpināja dzīvot. 12:27 tā arī ir uzrakstīts: “Pashā upuris.”
Lai upurim būtu jēga un lai tas kļūtu glābjošs, tam bija jāparāda ticību. 2. Moz. 12:22, 23 ir teikts “Ņemiet pušķi īzapa un mērciet to asinīs, kas bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas bļodā; un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam. Kad Tas Kungs nāks, lai sistu ēģiptiešus, un redzēs asinis uz palodām un abiem durvju stabiem, tad Tas Kungs ies garām tām durvīm un neļaus maitātājam ienākt jūsu namos, lai jūs sistu.” Dieva sabiedrotie nokāva jēru, aptraipīja palodu un durvju stabus ar asinīm un ēda jēru pieņemot to kā atbrīvošanas simbolu un veidu vēl pirms atbrīvošanas. Tātad, tas bija jāizdara iepriekš, ticot, ka būs bojāeja un ticot, ka jēra asinis nodrošinās atbrīvošanu. Tā tika iegūta pieredze par glābšanu ticībā.
Bet tagad paskatīsimies uz Pasā jēra ēšanas procesu. 2. Moz. 12:8 ir rakstīts “Un ēdiet to gaļu tanī naktī, uz uguns ceptu, un ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm to ēdiet.” Frāze “rūgtas zāles”, “moror” (מֶרֹר) ir tulkojums no senebreju valodas, kas tiek izmantota arī 2. Moz. 1. nodaļā, kur tiek aprakstīta rūgtā izraēliešu dzīve verdzībā. “Tie darīja viņu dzīvi sūru (..).” (1965. g. tulk.)
Uzmanību uz sevi vērš arī fakts, kā tika ēsts Pasā jērs. Tas, ko cilvēks apēd, kļūst par daļu no viņa, tas ir veids, kā savstarpēji saistīties. Šajā gadījumā pie tā, pateicoties kura nāvei, tu esi ieguvis glābšanu. Grāmatā “Talmuda pamati” (Steinsaltz Edition) 213. lpp. ir teikts “Upura pienešana, asins izliešana uz altāra un gaļas dedzināšana ir ceremonija, kas saista ar Dievu. Šis aspekts īpaši tiek pasvītrots ar to, ka upura pienesējs apēd daļu no gaļas. Šajā brīdī upura pienesējs saistās ar Dievu un kļūst ar Viņu vienots.” Svarīgs likums, kas attiecas uz Pasā jēra gaļas ēšanu, atrodas 2. Moz. 12:46 “Vienā namā to ēdiet. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pashā upurim.” Upura jērs bija jāapēd tā, lai saglabātu skeleta veselumu. Saskaņā ar seno Tuvo austrumu priekšstatu valdīja uzskats, ka, ja kauli tika salauzti, tad šai būtnei nebija cerība atgriezties dzīvībā. Kaulu saudzēšana tika uzskatīta par augšāmcelšanās ķīlu.
Šī Pasā maltīte bija ne tikai piemiņa par jau notikušo atbrīvošanu no Ēģiptes gūsta, bet arī sagaidāmās atbrīvošanas attēlojums. Kā rakstīts grāmatā “Guide to Jewish holidays, history and observance”: “Ebreji sāka ticēt, ka Mesija atbrīvos viņus tajā pašā Pasā dienā, tāpēc Pasā kļuva ne tikai pirmās, bet arī otrās atbrīvošanas svētki. Visās pasaules malās, lai arī kur dzīvotu jūdi, bet īpaši Palestīnā, Pasā dienas vakarā viņu sirdis pukstēja straujāk. Tās sitās straujāk cerībā, ka šajā naktī jūdi kļūs brīvi no Romas jūga; kā viņu senči tika izglābti no verdzības Ēģiptē.”
Bībeles pravietojumos Pasā jērs kļūst par Mesijas pirmtēlu. Jes. 53:7 ir rakstīts  “Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.” Pagāja gadu simti un Pasā kalpošanas attēlojums kļuva par realitāti. Kad mēs atveram Evaņģēlija vēstījumu, mēs atrodam šī pirmtēla piepildīšanos Jēzus dzīvē. Lasām Jāņa ev. 1:29, 35 un 36, kur priesteris no Abija vienības vārdā Jānis, pasludināja “Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” “Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Dieva Jērs!””
Līdzīgi tam, kā upura jērs četras dienas tika pārbaudīts, tā Jēzus četras dienas Templī tika pakļauts visu tā laika reliģisko partiju pratināšanai, un neviens neatrada neko tādu, par ko Viņu apsūdzēt. Jēzus tika piesists krustā tieši Pasā svētkos, nīsāna mēneša 14. datumā. Vēl vairāk, Viņš tika piesists krustā trijos dienā, laikā, kad Tempļa pagalmā nokāva Pasā jērus. Piepildījās pat mazā detaļa kas attiecās uz jēra kauliem. Jāņa 19:30-36 ir rakstīts “Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam. Bet bija sataisāmā diena, un, negribēdami, ka miesas pa sabatu paliktu pie krusta, jo šī sabata diena bija sevišķi liela, jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liktu satriekt tiem lielus un viņus noņemt. Tad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus, tāpat otram, kas kopā ar Viņu bija krustā sists. Bet, nonākot līdz Jēzum un redzot, ka Viņš ir jau miris, tie Viņa lielus nesatrieca. Bet viens no kareivjiem Viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens. Un, kas to redzējis, tas to ir apliecinājis, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu. Jo tas notika, lai piepildītos raksti: nevienu kaulu Viņam nebūs salauzt.” Kā Ēģiptē Pasā naktī jēra asinis tika slacītas uz palodām un stenderēm, tā Dievs Jēra asinis apslacīja vertikālo un horizontālo krusta koku, pie kura notika Jēzus piesišana. Pateicoties šim upurim notika atbrīvošana no nāves.
1. Pēt. 1:18, 19 ir teikts “Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm.” Visas šīs un daudzas citas detaļas, kas bija pirms un pēc Jēzus nāves notikuma, nebija atkarīgas no cilvēka Jēzus Kristus. Viņam nebija vara pār to, ko ar Viņu darīs un kādā notikumu secībā. Viss notika tā, kā bija rakstīts pravietojumos Torā un Vecajā derībā. Tāpēc 1. Kor. 5:7 ir rakstīts “ (..) Jo (..) mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts - Kristus.”
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes!