"Tora un evaņģēlijs"

12. lasījums

Vitālijs Oļijņiks

 

Toras lasījuma nedēļas nodaļa VAEHI/NODZĪVOJA
(1. Mozus 47:28-1. Mozus 50:26)

Mēs turpinām komentāru sēriju par Toras lasījuma nedēļas nodaļām viena gada ietvaros un mūsu mērķis ir gada laikā salīdzināt Toru un Evaņģēliju.
Šajā reizē ir divpadsmitā nedēļas nodaļa, ar kuru beidzam lasījumus un pētījumus Toras pirmajā grāmatā - 1. Mozus grāmatā/Berešit. Nodaļa sākas 1. Mozus grāmatā 47:28 un beidzas 50:26. Tā nodaļa saucas Vaehi un šis nosaukums veidojas pēc pirmajiem nozīmīgajiem vārdiem, kas rakstīti 1. Mozus 47:28 “Jēkabs nodzīvoja Ēģiptē septiņpadsmit gadus (..).” Vārds “nodzīvoja” oriģinālā ir Vaehi (וַיְחִי).
Šī nedēļas nodaļa ietver svētības, kuras patriarhs Jēkabs izteica saviem dēliem. 1. Moz. 49:1 ir rakstīts “Un Jēkabs sasauca savus dēlus un sacīja: “Sapulcējieties, es jums gribu darīt zināmu, kas jūs gaida nākamajās dienās.”” Izteiktie vārdi bija tieši svētības, kā uz to norāda 28. pants tajā pašā nodaļā. “Visas tās ir Israēla divpadsmit ciltis, un tie ir vārdi, kurus viņu tēvs viņiem sacīja, kad viņš tos svētīja, ikvienu ar savu īpašu svētību viņš tos svētīdams svētīja.” Šīs svētības vienlaicīgi bija arī pravietojumi, un šie pravietojumi bija ne par pašiem dēliem, bet par viņu pēcnācējiem, par Izraēla ciltīm.
Šoreiz mēs apskatīsim svētības, kuras saņēma Jūda, viens no 12 patriarha dēliem. Šīs svētības teksts ir rakstīts 1. Moz. 49:8-12. “Bet Jūda - tevi tavi brāļi teiks; tava roka grābs tavu ienaidnieku skaustu, un tavā priekšā lieksies tava tēva dēli. Jauns lauva ir Jūda, no laupījuma tu augi liels, mans dēls! Tagad tas notupies, izstiepies kā lauva, kā lauvas māte. Kas gan viņu piecels? Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo nāks. Viņam tautas klausīs. Tas savu ēzeli sies pie vīna koka un pie vīna koka vītnēm savas ēzeļa mātes kumeļu. Viņš savas drēbes mazgā vīnā, savu apmetni vīnogu asinīs. (..).” Apskatīsim galvenās šīs svētības frāzes. Pirmā no tām skan šādi “Bet Jūda - tevi tavi brāļi teiks (..).” Vārds Jūda oriģinālā ir Jehuda (יְהוּדָה) un nozīmē “slava Dievam”. Oriģinālā mēs sastopam vārdu spēli – tevi, Dievu slavējošo, slavēs Tavi brāļi.
Tālāk ir frāze “tava roka grābs tavu ienaidnieku skaustu (..).” Vārds “skausts” oriģinālā ir “oref” (עֹרֶף) un tulkojas arī kā “pakausis.” Viens no spilgtākajiem šī pravietojuma piepildījumiem notika Dāvida laikmetā, piemēram, 2. Sam.  22:1, 40, 41 “Un Dāvids griezās ar šīs dziesmas vārdiem pie Tā Kunga tanī dienā, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas. Un viņš sacīja: (..).” “Tu mani apjozi ar spēku karam, Tu nospiedi ceļos tos, kas bija pret mani sacēlušies. Tu liki maniem ienaidniekiem bēgt, un savus nīdējus es iznīcināju.” Oriģinālā šeit minētais vārds “bēgt” ir jau mums zināmais senebreju vārds “oref” (עֹרֶף). Ķēniņš Dāvids bija nācis no Jūdas cilts, viņš bija senā patriarha pēcnācējs.
Tālāk patriarha Jēkaba izteiktajās svētībās ir šādi vārdi “Jauns lauva ir Jūda, no laupījuma tu augi liels, mans dēls!” Midrašs saka, ka Jūdas cilts simbols bija lauva, tas bija ķēnišķības cienīgs simbols.
Lasām tālāk. “Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo nāks. Viņam tautas klausīs.” Saskaņā ar Sančino komentāru, sākoties Dāvida valdīšanai, tautas vadītāji un gudrie cēlās no Jehudas cilts. Patiešām, Jūdas cilts kļuva par ķēnišķīgas pārvaldes izpildītāju. Šajā Jēkaba svētībā un pravietojumā ir vēl viena interesanta nianse. Vēlreiz lasām 1. Moz. 49:10 “Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo nāks.” Ar Šīlo raksturotā persona jau sen ir radījusi interesi Bībeles pētniekiem. Par ko ir runa? Par oriģinālā lietoto vārdu “Šīlo” (שִׁילֹה) klasiskajā jūdu komentārā Sančino ir teikts “Atnāks Šīlo, t.i. Svaidītais, Mesija.” To pašu lasām arī Midrašā “Ķēniņš Mesija, Kuram pieder valstība.” Lūk, kas ir rakstīts Ščedrivicka komentārā “Vārds “Samierinātājs” (krievu Bībelē) ir tulkots no senebreju “Šīlo”, kas cēlies no darbības vārda “šala” (שָׁלָה) – būt mierīgam, miermīlīgam. Tas ir viens no Mesijas vārdiem, Kurš ir Dieva un cilvēku samierinātājs, un cilvēku samierinātājs savā starpā. Izteiktajiem vārdiem “Šīlo (Samierinātājs) nāks” (שֶׂילה וְלֹו) skaitliskā nozīme ir 358, tāda ir visu burtu skaitliskā summa. Tāda pati skaitliskā summa ir arī vārdam Mesija (מָשִׁיחַ). Pravietojumā ir teikts “Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām (..).” Tātad, ķēniņš (scepteris ir ķēniņa varas simbols) valdīs no Jūdas cilts un tajā būs likumīgi iecelta tiesas pārvalde līdz tam brīdim, kas nāks Šīlo, t.i. Mesija. Tādā veidā mēs sastopamies Torā ar vēl vienu mesiānisko pravietojumu. Norāde uz Mesiju šeit ir norāde uz samierināšanu.
Tālāk ir teikts “Viņam tautas klausīs.” Lasām komentāru Raši “Pulcēšanās, sanākšana kopā, kā ir teikts “tautas meklēs”. Komentārs tiek paplašināts ar Jes. 11:10. Izlasīsim 1., 2. un 10. pantu. “Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars.” “Un notiks tanī dienā: tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības.” Isaja ir ķēniņa Dāvida tēvs, no šīs pašas saknes nāk arī Mesija. Saskaņā ar Jesajas pravietojumu, uz kuru norāda Raši, Mesija būs par karogu tautām un pie Viņa atgriezīsies pagāni. Jesaja šeit atkārto senos Toras vārdus “Viņam tautas klausīs.” Tādējādi Mesija atklājas nevis šaurā nacionālā izpratnē, Viņš nav vienkārši nācijas atbrīvotājs, bet pie Viņa atgriezīsies pagāni.
Šajā svētībā patriarhs Jēkabs norāda arī uz vispārēju zīmi Mesijas atnākšanas laikā. Pievērsīsimies Ščedrivicka komentāram. “Kad, saskaņā ar šo pravietojumu, bija sagaidāms Mesija? Acīmredzot tad, kad scepteris no Jūdas zudīs, jo ir teikts, ka “Scepteris nezudīs no Jūdas, (..) iekāms tas Šīlo nāks.” Kopš Dāvida laika Jeruzālemē valdīja Jūdas cilts ķēniņi, Babilonijas gūsta laikā viņu valdīšana uz laiku tika pārtraukta, taču Dāvida pēcnācēji tika uzskatīti par ķēniņiem arī izsūtījumā. Viņa tiešais pēctecis Zerubābels atgriezās no gūsta un kļuva valdītāju Jūdejā, piedaloties Otrā tempļa celšanā. Otrajā gadsimtā pirms Kristus Jūdejā valdīja Hasmoneju dinastija un tikai 40. gadā pirms Kristus Romas vara par Jūdejas ķēniņu iecēla Hērodu, kurš sāka valdīt Jeruzālemē 37. gadā p. Kr. Būdams Ēsava, nevis Jēkaba pēctecis, Hērods liecināja par to, ka līdz ar viņa valdīšanas sākumu zuda scepteris no Jūdas. Viņš bija jūdu ķēniņš, taču nebija jūdu pēcnācējs. Tie, kuri zināja Jēkaba pravietojumu, sāka gaidīt Mesijas parādīšanos, Kurš arī piedzima Bētlemē, Jūdas zemē Hēroda dienās”, raksta Ščedrivickis.
Evaņģēlijos ir rakstīts par to, ka Hēroda valdīšanas laikā pravietojumiem par Mesiju tika izrādīta īpaša interese. Piemēram, Mat. 2:1-6 ir rakstīts “Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: “Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.” Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt.” Šeit piezīmēsim, ka termins “Kristus” ir vārds grieķu valodā un nozīmē “Mesija, Svaidītais.” “Un tie viņam sacīja: “Bētlemē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis: un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu.””
Atgriezīsimies pie patriarha Jēkaba pravietojuma 1. Moz. 49:11 “Tas savu ēzeli sies pie vīna koka un pie vīna koka vītnēm savas ēzeļa mātes kumeļu.” Lūk, kā šo pantu komentē S. R. Hiršs, viens no ievērojamākajiem garīgajiem līderiem un vadītājiem 19. gadsimtā. “Tā Jēkabs redz Mesiju. Kāds Tas parādās patriarham? Jēkabs cilvēces Glābēju un Uzvarētāju pār tautām redz tādu, Kurš jāj nevis uz kara zirga, bet uz ēzeļa. Rakstos nastu nesējs ēzelis simbolizē mierpilnu uzplaukumu, mierīgu nācijas varu, turpretī kara zirgs ir kara spēka iemiesojums.” Patriarhs Jēkabs parāda mums miera Mesiju. Šis senais apzīmējums vēlāk parādās pravieša Caharijas grāmatā. Cah. 9:9 “Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.” Talmudā, Sanhedrina nodaļā 98a, ir kāda interesanta līdzība, kas balstās uz šo pravietojumu. “Rabīns Aleksandrijs teica: mācītājs (..) pretstatīja divus pantus. Ir rakstīts “(..) Debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā (..).” Dan. 7:13. Savukārt citur ir rakstīts “Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa (..).” Viņš atrisināja paradoksu, sakot – ja viņi to ir pelnījuši, tad Viņš atnāks debesu padebešos, bet ja nē, tad nāks pazemīgi, sēžot uz ēzeļa.” Tātad, mācītājs saprata, ka nevar vienlaicīgi atnākt gan debesu padebešos, gan uz ēzeļa.” Apustuliskajos rakstos ir teikts par to, ka Jēzus iejāja Jeruzālemē uz ēzeļa.
Un pēdējais elements patriarha Jēkaba pravietojumā, kuru mēs šodien apskatām, atrodas 1. Moz. 49:12 “Viņš savas drēbes mazgā vīnā, savu apmetni vīnogu asinīs.” Atkl. gr. 19:13 šis simbols atkārtojas “Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas (..).” Šeit tiek aprakstīts Jēzus Kristus. Atkl. gr. 5:5, 6 ir rakstīts “Te viens no vecajiem saka man: “Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.” Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu (..).”
Apustuļu rakstos Jēzus Kristus tiek titulēts ar tiem pašiem apzīmējumiem, kuri ir minēti Torā - lauva no Jūdas cilts. Senie pravietojumi piepildījās, Jūdu ķēniņu dinastija beidzās, Mesija ieradās.
Lai Visaugstais svētī jūs un jūsu ģimenes!


Lasījumu arhīvs

1.Lasījums BEREŠIT / IESĀKUMĀ (1.Moz.1:1 - 6:8)
2.Lasījums NOAH/NOA (1. Mozus 1:6-9-1. Mozus 11:32)
3.Lasījums

LEH LEHA/IZEJ (1. Mozus 12:1-1. Mozus 17:27)

4.Lasījums

VAERA/PARĀDĪJĀS (1. Mozus 18:1-1. Mozus 22:24)

5.Lasījums

HAEI SARA/ SĀRAS DZĪVE (1. Mozus 23:1-1. Mozus 25:18)

6.Lasījums

TOLDOT/ CILTSRAKSTI (1. Mozus 25:19-1. Mozus 28:9)

7.Lasījums

VAECE/ IZGĀJA (1. Mozus 28:10-1. Mozus 32:2)

8.Lasījums

VAIŠLAH/ UN SŪTĪJA (1. Mozus 32:3-1. Mozus 36:43)

9.Lasījums

VAEŠEV/UN DZĪVOJA (1. Mozus 37:1-1. Mozus 40:23)

10.Lasījums

MIKEC/PĒC..(GADIEM)(1. Mozus 41:1-1. Mozus 44:17)

11.Lasījums

VAIGAŠ/TAD PIEGĀJA(1. Mozus 44:18-1. Mozus 47:27)

12.Lasījums

VAEHI/NODZĪVOJA (1. Mozus 47:28-1. Mozus 50:26)

13.Lasījums

ŠEMOT/VĀRDI (2. Mozus 1:1-2. Mozus 6:1)

14.Lasījums

VAERA/PARĀDĪJIES(2. Mozus 6:2-2. Mozus 9:35)

15.Lasījums

BO/EJ(2. Mozus 10:1-2. Mozus 13:16)

 

Pēdējās izmaiņas veiktas :
17.05.2018
E-pasts: tukumasda@inbox.lv