“Mūsu Tēvs debesīs,...”
- - Jā, es klausos!
Nepārtrauc mani, es lūdzu!
- - Bet tu Mani sauci!
Es saucu Tevi? Es vienkārši tagad lūdzos. “Mūsu Tēvs debesīs, ...”
- - Nu re! Tu atkal to dari!
Ko daru?
- - Nu, tu sauci Mani. Tu teici – “Mūsu Tēvs debesīs!” Šeit es esmu, es klausos, ko Tu vēlies Man teikt?
Nē, nu es to nebiju tā domājis. Es vienkārši sacīju savu ikdienas lūgšanu. Es vienmēr skaitu Tēvreizi. Tā liek man justies labākam un tas taču ir kristieša pienākums!
- - Nu, labi... Turpini!
“...Svētīts lai top Tavs vārds..”
- - Pagaidi, apstājies! Ko Tu ar to gribēji teikt?
Ar ko?
- - Nu, “Svētīts lai top Tavs vārds” ?
Kā? Nu, tas nozīmē.....tas nozīmē.....nozīmē tas to, ka......Ak, žēliņ!!! Es nezinu, ko tas nozīmē. Kā es varu zināt? Tā ir tikai daļa no manas ikdienas lūgšanas. Bet, tā starp citu, ko tad tas īsti nozīmē?
- - Tas nozīmē – godāts, apbrīnojams, slavēts.
Interesanti... Nekad agrāk nebiju iedomājies, ko vārds “svētīts” varētu nozīmēt. Bet, man tagad jāturpina lūgšana – “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī uz zemes..”
- - Pagaidi, vai tu to domā nopietni?
Nu, bet, protams! Kādēļ gan ne?
- - Jā, bet ko tu tā labā dari?
Daru? Nu, neko. Vienkārši es ar to domāju, ka būtu labi, ja Tu varētu šeit lejā visu tāpat kontrolēt un vadīt, kā tur augšā.
- - Vai Es vadu tevi?
Tā...nu es eju uz baznīcu.
- - Tas nav tas, ko es tev jautāju. Tu zini, tev taču ir smags raksturs. Un tev bieži sanāk visādas problēmas, vai ne? Kur tu izlieto savu naudu? Tu visu tērē tikai savām vajadzībām. Kāda veida grāmatas tu lasi?
Beidz mani izmeklēt! Esmu tik pat labs, kā visi pārējie baznīcā.
- - O, piedod. Es vienkārši domāju, ka tu lūdz, lai Mans prāts piepildās arī uz zemes. Ja tā tas ir, tad jāsāk ir ar tiem, kas pēc tā lūdz, piemēram ar tevi.
Nu, labi. Iespējams, ka man ir dažas nepilnības. Bet, ja Tu tā to domā, tad es Tev varu nosaukt daudzus, kas arī nav pilnīgi ideāli.
- - Es arī varu.
Nē, es neesmu par to līdz šim daudz domājis. Vispār ir dažas lietas, kuras es vēlētos izslēgt no savas dzīves. Tu jau zini, ka es gribētu būt patiesi brīvs.
- - Tas ir labi. Te jau nu mēs kaut kur nonākam. Patiesībā mēs varētu strādāt kopā – tu un Es. Daudzās lietās mēs varam izcīnīt patiesu uzvaru. Es priecājos par tevi.
Zini, Kungs, man laikam tagad ir jābeidz. Šoreiz tas ir ieildzis ilgāk kā parasti. “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien!”
- - Patiesībā tev vajadzētu mazāk ēst, tu esi diezgan pieņēmies svarā pēdējā laikā.
Pagaidi, kas te notiek. Tu mani taisies visu laiku kritizēt. Es mēģinu izpildīt savus ikdienas reliģiskos pienākumus, bet Tu te visu laiku iejaucies un atgādini par manām nepilnībām!
- - Lūgšana ir bīstama lieta. Tev ir jāmainās, tu to pats zini. Tas ir tieši tas, ko es Tev vēlos palīdzēt darīt. Tu mani sauci un te Es esmu. Turpini lūgt, Man interesē, ko tu tālāk Man lūgsi (pauze). Nu, turpini!
Es esmu nobijies.
- - Nobijies? No kā?
Es zinu, ko tu sacīsi Man tālāk.
- - Mēģini un pārliecinies.
“Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”
- - Un kā ir ar Annu?
Es zināju! Es zināju, ka Tu man to atgādināsi. Kā es varu viņai piedot? Viņa stāsta apkārt par mani melus, viņa izplata baumas par manu ģimeni. Esmu zvērējis viņai nekad to nepiedot.
- - Bet kā ir ar lūgšanu? Kā ir ar tavu lūgšanu?
-
Es to domāju savādākā veidā!
- - Beidzot tu esi atklāts. Nu, bet saproti, ka nav nekāds labums no tā, ka tu sev visu laiku līdz nes strīdus un konfliktus.
Nē, bet es labāk jūtos, kad atriebjos. Man vienkārši riebjas, visi apkārtējie. Mani jaunie kaimiņi ir vienkārši neciešami, un man jau ir padomā, kā tos pārmācīt.
- - Nē, tu nejutīsies labāk. Tu jutīsies sliktāk. Atriebība nenes nekādu laimi. Padomā, cik nelaimīgs tu esi tagad. Bet Es to visu varu mainīt.
Tu vari? Kā?
- - Piedod Annai, un Es varēšu tev piedot. Tad naids un ļaunums būs Annas problēma, ne tavējā. Tev būs tīra sirds.
Labi, Tev taisnība. Tev vienmēr ir taisnība. Jā, bet man vairāk gribas atriebties Annai, nekā, lai Tu man piedod. (pauze un klusums). ... Nu, labi, labi. Es viņai piedošu. Palīdzi Tu viņai atrast īsto dzīves ceļu. Tu redzi, viņa ir ļaunu un slikta, bet parādi kaut kādā vaidā, kaut kad īsto viņas dzīves ceļu būt labai.
- - Nu re! Te mēs esam! Vai jūties labāk?
Hmmmmm.... Ne slikti. Vispār nav tik slikti. Faktiski es tagad jūtos lieliski. Man šķiet, ka tagad es pirmo reizi pa ilgiem laikiem iešu gulēt priecīgs un nebūšu uz visu dusmīgs un īgns.
- - Tas labi, bet tu vēl neesi beidzis savu lūgšanu, turpini!
Labi, “Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna”.
- - Jā, labi, es neielikšu tevi situācijās, kur tu jutīsies kārdināts.
Kā? Ko Tu ar to domāji?
- - Nedari tādas lietas, kas tev liek atsvešināties no manis. Kad tu kopā ar draugiem vazājies apkārt, padomā. Padomā, vai tie ir tie īstie draugi, kas tev varētu palīdzēt man tuvoties? Tavi tagadējie draugi un paziņas nav nekāds paraugs, kam tev vajadzētu sekot. Un, lūdzu, neizmanto Mani tikai kā “glābšanas lūku” ekstremālos gadījumos.
Es nesapratu pēdējo, ko Tu teici.
- - Protams, ka saprati. Tu to esi darījis simtiem reižu. Tu pats sataisi ziepes un tad atceries, ka arī Es esmu un tad tu tik svēti man lūdzies : “Ak, mīļais, Dievs, palīdzi man, es nekad tā vairs nedarīšu.” Un atkal tu Man piedāvā kādu darījumu, ka tu vairs nekad tā nedarīsi, tikai lai Es tev palīdzu.
Jā, tā tas ir. Vispār man ir tagad liels kauns par to. Ļoti liels.
- - Kuru no tiem darījumiem tu tagad atceries?
Nu, to naktis, kad biju atstāts ar bērniem mājās un bija negaiss. Un vējš atrāva vaļā logus un man bija šausmīgi bail un es teicu: “Dievs izglāb mani, es nekad vairs neizlaidīšu savas lūgšanas”
- - Jā, nu Es tevi pasargāju, bet vai tu izpildīji savu solījumu?
Es esmu vainīgs, bet Kungs, tagad es pēdējā laikā esmu iemācījies tēvreizi un tagad es skaitu to katru vakaru.
- - Labi, turpini un nobeidz savu lūgšanu!
“Jo Tev pieder valstība, spēks un gods, mūžīgi.”
- - Un vai tu zini, kas atnestu Tev Manu valstību un spēku?
Nē, bet es gribētu zināt. Bet, zini, tagad es redzu, cik patiesībā lieliski ir būt vienam no Taviem sekotājiem.
- - Tu jau pats atbildēji uz jautājumu.
Tiešām?
- - Jā, lieta, kas nes cilvēkiem Manu svētību un spēku un tas, ja viņi Mani patiešām mīl no sirds. Un es redzu, ka tas ir noticis starp mums. Tagad, kad tu esi izmetis vecos grēkus no sevis, mēs varēsim kopīgi paveikt daudz lietas!
Jā, Kungs, es gribu izmainīt savu dzīvi kopā ar Tevi! Palūkosim, ko mēs kopīgi izmainīsim manī, labi?
- Jā, palūkosim gan!
